● Novēršot nenovēršamu vardarbību no pacienta puses vai reaģējot uz tūlītēju, nekontrolējamu vardarbību, ar pamatā esošiem garīgās veselības traucējumiem, kas rada nopietnu risku pacienta vai citu personu drošībai.
● Tikai tad, ja mazāk ierobežojoši alternatīvi pasākumi ir bijuši neefektīvi vai nepiemēroti, un ja uzvedības traucējumi rada būtiskas un nenovēršamas briesmas pacientam vai citiem.
● Ierobežošana ir indicēta izņēmuma kārtā kā pēdējais līdzeklis, uz ierobežotu laiku un absolūti nepieciešama, pēc pacienta novērtēšanas un tikai izolācijas apstākļos.
● Pasākums ir pilnībā klīniski pamatots.